27.06.16

Mana zeme kādam  ir debesis. 
Kamēr es cenšos kāpt augstāk un gribu vairāk,  es, šķiet,  aizmirstu, ka pasaulē ir kāds, kam mana ikdiena ir tikai nākotnes sapnis.
Apstājies, paskaties aiz sevis,  uz to gružiem nosēto pagalma taku.  Zeme, pa kuru tu staigā, kādam ir debesis. 

Es būšu nezūdošs, bet nepietiekams smaids.

Trīs saujas bezvērtīgu glaimu. Seši grami mākoņiem aizsegtas saules. Un es. Kaut kur tam visam pa vidu.
Tā ir kā apsēstība. Slikta komēdija. Galvā iestrēgusi melodija. Tā ir kā simfonija. Bērnu vadītā orķestrī. Tā ir kā pamācība. Sods. Un pagāna pēdējais glābiņš.  Ir dienas, kurās tu esi pilnība pārliecināts par savu neapšaubāmo vājprātu, kas skraida pa ikvienu tavu smadzeņu šūniņu. Ir dienas, kurās tu lūdzies visiem svētajiem, kurus spēj atcerēties, kaut tu būtu jucis. Jo kā gan savādāk var izskaidrot sajusto, gandrīz redzēto? Kā lai rod izskaidrojumu tam, ko katra ķermeņa šūniņa sajūt, bet prāts saprot kā neiespējamu. Kā lai tic sajūtām ne prātam? Jo, es varētu apzvērēt, ka zinu, ka tu tikko biji manā tuvumā. Rokas stiepiena attālumā. Gandrīz saskatāms..Es pieceļos pa strauju un ducis melnu velnu uzsāk mežonīgu tango aiz maniem plakstiņiem, piespiežot mani atkrist atpakaļ krēslā.
Esot tuvu, bet nekad nepieskaroties, tikai tā var ticēt. Būt starp mums, bet ”ne viens no mums” Ja tu esi viens no tiem, kam nav off slēdža. Turpināt lasīt

rozā

Es šodien iestigu sniegā, gaiši zilā kā pasaku varoņu acis. Tu kā vienmēr peldi pienā, cenšoties izlikties, ka tevis vairs nav. Mums jau sen vajadzētu saiet ragos. Mētāt dārza rūķus viens otra virzienā un kliegt, tu manī vairs neklausies, bet Turpināt lasīt

Neiespējami vieglais

Es gribētu tev teikt, ka kādudien kļūst pavisam viegli. Ka tu visu atceries kā mazas pūkas pieskārienu vējš visu aiznes prom. Ka ir nedēļas, kurās nav bijušas dienas, kad gribas izkliegt savu dvēseli visai pasaulei. Ka ir bijušas stundas mēnesī, kurās negribas traukus sviest pret sienām. Ka ir bijuši gadi, kuros nav izlietas asaras brīžos, kad tās aizturēt vairs nevar. Bet mēs jau sen atpakaļ apsolījām viens otram nemelot, ne tā? Turpināt lasīt